Gidi

Saule, jūra, kalni, tautas deja, piedzīvojumi pārgājienos gar jūru, tuvos un tālos ceļojumos – tie ir manas enerģijas avoti.

“Ja reiz ceļošanas vabole iekož, pret to nav pretindes. Un es zinu, ka būšu laimīgi inficēts līdz pēdējai dzīves dienai.” (M.Palin)

Man šī ceļošanas vabole ir iekodusi un ja ar Jums tas vēl nav noticis, tad mēģināsim kopīgi atrast viņu un ļauties, lai sakož arī Jūs.

Ceļošana pa tāliem un tuviem ceļiem ir vislielākais iedvesmas avots. Man patīk izbaudīt gatavošanos ceļam, pētīt un plānot. Bet tikpat aizraujošas ir spontānas idejas – mesties iekšā nezināmajā.

Par mani var teikt, ka es esmu ceļojusi jau no pašas dzimšanas, kad vecāki darba ietvaros regulāri pārvietojās pa dažādām Padomju Savienības valstīm. Šī kustība man personīgi pēc tam turpinājās jau nedaudz savādākā veidā – ceļojot, izzinot un iepazīstot gan Eiropas, gan citas valstis, kas šobrīd ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa.

Kopumā varu sevi nosaukt par pasaules cilvēku, jo katrā valstī, kurā esmu bijusi, novērtēju tās unikalitāti, kultūru, cilvēkus un esmu pieņemoša pret atšķirīgo. Esot ceļojumos, priekšroku dodu būšanai pie dabas vai kultūrvēsturisku vietu apmeklējumiem, taču arī pilsētās var atrast savu šarmu un sajust tagadnes elpu.

Irīna Klapere – man ir 2 diagnozes – dārzkopība un ceļošana. Ar abām esmu saistīta mūža garumā un profesionāli. Tiklīdz tas bija iespējams, rāvos ceļot pa pasauli kā traka – visādos veidos un variācijās – grupās, ar draugiem un bieži arī viena, kad ar ceļojuma zemi saskāros visdziļākajā veidā… Kopš jaunības man bija neiedomājams mērķis – redzēt Butānu un Mustangu, un neticēsiet, bet tas ir izdevies! Tā ceļojot mēnešiem pa eksotiskām un tālām zemēm, biju atstājusi Latviju novārtā, bet tad vienu dienu nolēmu kārtīgi apskatīt Raunu, un biju šokā – pavadīju visu dienu tikai tur, un secināju, ka te – nelielajā Raunā neticami sastapos ar cilvēka nebeidzamo radošumu un tā savus ceļojumus pa Latviju un Baltijas valstīm
veidoju sērijā ,,Cilvēka nebeidzamais radošums”.

Esmu dzimis un uzaudzis Krievijā, bet savas saknes un patieso dzimteni atguvu Latvijā. Ceļot sāku 10 gadu vecumā, un tagad vairs pat nevaru iedomāties savu dzīvi bez ceļošanas. Kopš 2009. gada tā kļuvusi arī par manu profesiju. Katru reizi, braucot uz kādu vietu vai satiekot cilvēkus, cenšos viņus uzklausīt un saprast, jo katrs ceļojums ir nenovērtējama enerģiju apmaiņa. Mana pirmā izglītība ir mūzika, tādēļ nekad nezaudēju saikni ar mākslu, atrodot tajā mierinājumu un iedvesmu. Tā kā runāju arī franču valodā tad labprāt aicinu ekskursijās arī uz Franciju. Tāpat Itāliju, Spāniju, Zviedriju, Somiju un protams Baltiju. Dodamies kopā izbaudīt šo skaisto pasauli!

Ceļotājs. Pēc augstākās izglītības kultūras darba vadītājs, ko lieliski sasaistu ar ceļošanu, žurnālistiku un mārketingu. Divreiz esmu devies Erasmus+ apmaiņas programmās – Portugālē un Vācijā. Pateicoties dalībai otrajā Erasmus+, iepazītas septiņas Eiropas valstis.

Šobrīd sirdij tuvi galamērķi ir Vācija, Francija, Portugāle, Šveice – patīk šo valstu arhitektūra, daba un cilvēki. Esmu iecienījis staigāt gan vecpilsētās – šaurās ieliņās un starp arhitektūras brīnumiem, gan dabā – mežos, parkos, gar jūras krastu un kalnainās teritorijās.

Dinai Oliņai ceļošana ir ceļš, kustība, mirkļi un cilvēki: „Ceļš un ceļojums sākas, jau atverot mājas durvis un pārkāpjot slieksnim. Var ceļot viens, bet kopā ar citiem ir drošāk. Tas palīdz arī iepazīt sevi un citus. Ne velti saka – uzkāp kalnā ar kādu kopā un sapratīsi, kāds ir šis cilvēks. Ceļojums ir kustība, kas paātrina asinsriti, kas mudina domāt. Ceļojumi dara cilvēkus dzīvākus un bagātākus. Piedzīvotie mirkļi dod spēku un prieku arī pēc tam ikdienā.

Man patīk maršrutos iekļaut dabas objektus, īpaši jau kalnus. Nav būtiski, cik augsta ir sasniegtā virsotne, svarīgākā ir kalnu pieredze, kāpiens un sajūta, kāda pārņem, kad esi kalna virsotnē. Paveras ainava, kas liek aizrauties elpai, un tā ir neizsakāma sajūta, īpaši jau tad, ja kas tāds paveikts pirmo reizi. Tad lielākoties gribas vēl un vēl.

Mana top pirmajā vietā ir Zakopane un Polijas Tatri. Ļoti patīk arī Somija, Norvēģija un no dienvidu valstīm – Horvātija.“

Edvīns Kamoliņš mīl ceļot: „Ceļošana man vienmēr bijusi tuva, bet tagad man ir vairāk laika to darīt. Atmiņas un gūtā pieredze ir tas, ko neviens mums nevar atņemt. Tas paliek uz mūžu. Man ceļojot patīk uzzināt daudz jauna, redzēt, kā cilvēki dzīvo ne tikai tuvā apkārtnē. Daudz kas top skaidrs, palūkojoties pāri „pagalma žogam“ un vēl plašāk. Kā Dullajam Daukam, kurš lūkojas pāri jūrai… Arī manī vienmēr bijis dzinulis palūkoties, kas ir tur – tālāk. Tas ir ļoti interesanti. Turklāt man patīk pēc tam par to pastāstīt arī citiem.“

Valda Pravarne saka: “Savus sapņus piepildīt nekad nav par vēlu, arī tad, ja pase sen vairs nav pirmā svaiguma. Tāpēc esmu jau labu laiku sasaistījusies ar šo jauko kompāniju un neesmu to nožēlojusi nevienu brīdi. Pārsvarā vedu ekskursijas pa Latviju, kādreiz mazu gabaliņu kādā no tuvējām kaimiņvalstīm  – Lietuva, Igaunija, kāds stūrītis no Baltkrievijas. Ļoti patīk tas, ko daru. Mīlu Latviju un uzskatu, ka te vienmēr ir ko redzēt, darīt, satikt. Patīk tas, ka Latvijā un arī ikkatrā braucienā var satikt interesantus un pārsteidzošus cilvēkus. Braucienam meklēju informāciju ar interesantiem, kā arī neparastiem faktiem, notikumiem…

Uz tikšanos braucienos pa savu dzimto zemi!”

Lauma Abramsone uzskata, ka ceļošana ir ne tikai kultūras mantojuma baudīšana: “Tā ir arī piepildīta diena, jo tiek gūti jauni iespaidi, pozitīvas emocijas, daudz informācijas, bet tas viss ir vērtīgi un paliekoši. Tā ir sevis bagātināšana.

Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam minēti vairāki noteikumi ceļotājiem, pirmais no tiem – neceļojiet uz ārzemēm, pirms jūs nepazīstat skaistāko valsti pasaulē – savu dzimteni! Jaunībā droši vien daudzi šo noteikumu pārkāpj, bet labi, ja vēlāk pakāpeniski sāk apceļot dzimto pusi, savu Latviju, kur var atrast tik daudz interesantu vietu, dzirdēt neparastus stāstus un gūt brīnišķīgas emocijas”.

Una Medne guvusi arī gida pieredzi, tomēr izvēlējusies palikt uzticīga „Balt-Go” kā ceļotāja un dažādu aprakstu „slīpētāja“ un korektore: „Ceļošana ir iespēja redzēt, sajust, uzzināt. Reiz uzsākot ceļot, tā kļūst par pozitīvu saslimšanu – gribas to darīt vēl un vēl. Mana pirmā tālākas ceļošanas pieredze bija bērnībā, kad jau 70., 80. gadu vasarās ar vecākiem devāmies piedzīvojumos – apskatījām dažādas interesantas vietas, dzīvojām teltīs, makšķerējām, vārījām uz ugunskura zupu. Turpināju ceļot arī tad, kad pieaugu un arī šobrīd kopā ar draugiem katru vasaru dodamies kādā ilgākā braucienā.

Ar „Balt-Go” pirmoreiz devos Līgas vadītā ekskursijā uz Gruziju. Man ļoti patika, un emociju pārpilnībā piekritu, kad viņa ierosināja arī man pašai vadīt grupas. Un vēlāk, kad viņa atgādināja manu apņemšanos, protams, bija grūti atkāpties no izteiktā „jā“ ekskursiju vadīšanai. Sagatavojos un pāris grupu aizvedu uz Gruziju. Tomēr man tas prasīja pārāk lielu dvēseles spēku. Tādēļ palieku par uzticīgu ceļotāju un palīdzu dažādos rakstu darbos.“

Ģeogrāfs, ģeologs, ģeoloģijas doktore un profesionāls gids. Aicina ceļotājus uz dažādām Eiropas valstīm.

Inga Zariņa ceļo, lai dzīve būtu krāsaināka: „Tas attiecas gan uz ceļojumiem, kuros esmu gide, gan uz ceļojumiem, kuros dodos kopā ar ģimeni un draugiem. Man pašai tuvāki ir braucieni, kuru ideja rodas impulsīvi, – kad ir sajūta, ka nepieciešams restartēties, uzlādēties. Protams, tālākus ceļojumus gan jāplāno. Esmu baudītāja – man patīk, ja ceļojumā nav ārkārtīgi daudz objektu un tie nav „jāizskrien“, jo tieši baudīšana ceļojumā ir viena no būtiskākajām lietām.

Indra Murziņa atzīst, ka ir ģeogrāfs gan pēc izglītības, gan pārliecības un dzīvesveida: „Ceļoju kopā ar ģimeni, draugiem, esmu grupu vadītāja gan savējiem, gan svešiem. Patīk arī pats organizēšanas process, tāpat – izbaudīt ceļojumu. Plašam savējo lokam to daru jau vismaz 15 gadus, bet pēdējos trīs gadus savus maršrutus piedāvāju arī „Balt-Go”. Mana stihija ir pārgājieni, upes, velomaršruti, kalni. It īpaši kalni – tajos iemīlējos jau studiju laikā, un šī mīlestība ir ļoti stipra. Tas gan nenozīmē, ka ik pa laikam nesaorganizēju arī kādu ekskursiju tik interesantajās Latvijas vietās. Man ļoti palīdz tas, ka līdzīgi domājoši esam gan ģimenē, gan draugu lokā. Ar šo mūsu dzīvesveidu neapmierināts noteikti ir mūsu mājas kaķis, jo mēs bieži neesam mājās.

Agrai Kļaviņai vienmēr patīk būt ceļā: „Esmu ceļā, braucot ar velosipēdu, pastaigājoties ar savu suni, ceļā uz teātri, apceļojot Latviju nedēļas nogalēs. Ceļošana ir dzīvesveids, atkarība, kas man dod enerģiju.

Mani priecē ekskursijas pa Latviju, labprāt arī savus ceļotājus aicinu doties uz Latvijas kultūrvēsturiskajām vietām, pa dabas takām. Turklāt uzskatu, ka Latvijas pievienotā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu darbošanos iedvesmo.

Visvairāk priecājos, ja varu savus ceļabiedrus aizvest uz vietām, kur man pašai ik reizi no jauna iemirdzas acis. Šādas vietas ir kalni!“

Inese Kravale ceļotāju grupas ved uz dažādām valstīm, arī Islandi, Norvēģiju, Dāniju un Somiju: „Man ir jau 20 gadu pieredze gida darbā. To iepazinu jau tad, kad vēl studēju ģeogrāfiju. Man vienmēr paticis uzzināt ko jaunu. Turklāt es vēlos arī citiem pastāstīt un parādīt, cik pasaule ir skaista un daudzveidīga. Tas gadu gaitā nav mainījies, un būt gidei ir tuvs hobijs.“

Sarmīti Eglīti pēc pamatskolas absolvēšanas vecāki aizveduši pirmajā tālajā ceļojumā uz Vidusāziju. Tas atstāja spilgtus iespaidus, un kopš šīs dienas ceļošana viņai ir ļoti tuva: „Tolaik ceļošanas iespējas bija ierobežotas, tad devāmies uz Padomju Savienības valstīm. Tagad galamērķu ir daudz vairāk, un tas ir lieliski. Ceļojot un gatavojoties braucieniem, vienmēr uzzinu ko jaunu! Turklāt man patīk pašai baudīt un citiem parādīt, cik daudz skaista ir pasaulē.

Kā gide lielākoties esmu ceļojumos pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Pilsētas, kurās vienmēr jauki atgriezties ir, piemēram, Kuldīga tepat Latvijā un Tartu Igaunijā. Mani aizrauj maršruti, kuros apvienota gan pilsētu iepazīšana, gan dabas baudīšana. Ceļojums ir kā pozitīvs lādiņš nākamajai nedēļai, mēnesim. Ja kādu laiku neesmu devusies ceļā, šķiet, ka kaut kā pietrūkst.“

Žanna Otersone tūrisma grupas ved uz visdažādākajām Eiropas valstīm: „Man patīk ceļojumi, kuros apvienojas dažādi baudījumi, – daba, vēsture, kultūra, pilsētvide, garšas, jūras un ezeru, kā arī kalnu ainavas. Esmu vēsturniece, kultūras un mākslas vēsturniece, tādēļ man sirdij tuvāki ir ceļojumi, kuros varam iepazīt pilsētas ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kur varam izrunāt to, kā senos laikos cilvēki dzīvoja, kā tā laika domāšana un dzīves uztvere atainojas arhitektūrā, pilsētu plānojumā. Budapešta Ungārijā, Prāga Čehijā un Sanktpēterburga Krievijā man ir ļoti mīļas pilsētas, un par Itāliju mana sirds „kūst“!

Man ceļošana ir ieguldījums, kas ir tā vērts! Tā ir bauda, dvēseles bagātināšana. Pirms došanās ceļā ir gaidīšanas svētki, jo ceļojums vienmēr ir kas satraucoši skaists. Ceļošana man sniedz laimes sajūtu.”

SIA «BALT-GO» dibinātāja un vadītāja. Ģeologs un ģeogrāfs pēc pamatizglītības. Vislabāk jūtos gida lomā. Vadu ekskursijas visur, kur tikai ceļotāji ir gatavi doties. Vislabāk patīk Alpu valstīs, kalnos un pie jūras. Manas valstis ir Austrija, Šveice, Ziemeļitālija, s, Portugāle, Spānija, Gruzija, Īrija, Skotija, Norvēģija. Cieņā ir ekskursijas dabā. Visbiežāk grupas pavadu autobusu ekskursijās. Bet patīk arī pārgājieni, un to grupas vedu gan Alpu kalnos un pa Santjago ceļu, gan dažādām vietām Baltijā. Turp aicinu līdzi tos, kuriem patīk staigāt. Esmu par kustīgām un lustīgām ekskursijām, bet reizēm arī mierīgu atpūtu. Reizēm ļaušos arī laiskai zvilnēšanai siltās pludmalēs. Nelielas atpūstiesgribētāju kompānijas aicinu uz Taizemes, Meksikas vai citām pludmalēm. Hobiji – ceļošana, lasīšana, allaž vēlos būt kopā ar citiem lustīgajiem un kustīgajiem.