Komanda

Aivars Kāpostiņš ir autobusa šoferis ar vairāku desmitu gadu pieredzi: “Ceļi zināmi ir visā Eiropā, izbraukāta arī Ukraina, Baltkrievija. Man pašam vistuvākā valsts ir Austrija, tās skaisto kalnu dēļ. Tur vienmēr braucu ar lielāko prieku gan vedot tūristus, gan dodoties privātos ceļojumos.

Vest tūristus ceļojumos ir jauki – cilvēki ir pacilāti un iespaidu pārņemti. Protams, dažkārt garais ceļs ir nogurdinošs, bet redzētais un piedzīvotais to liek piemirst.

Visi ceļojumi ir lieliski. Jāatzīst, ka man patīk vest grupas svētceļojumos. Šie braucieni ir īpaši un gaiši.

Vadīt autobusu ir interesanti. Ņemot vērā, ka braucu jau ilgus gadus, var salīdzināt ceļu kvalitāti un braukšanas kultūru dažādās valstīs un arī dažādos laikos.”

Raitis Zariņš ir pieredzējis autobusa vadītājs: „Man patīk būt autobusa šoferim tūrisma nozarē. Cilvēki dodoties ekskursijās ir priecīgi. Iedvesmojoši redzēt, ka daudziem ceļošana ir ļoti nozīmīga, ceļojumiem naudiņa tiek krāta un brauciens tiek gaidīts kā īpašs notikums.

Arī man pašam patīk paceļot, piemēram, uz Somiju, kur regulāri apciemoju draugus. Tūristu grupas vedu uz visdažādākajām vietām. Patīk Ukraina, Polija, Somija, Norvēģija. Man sirdij tuva ir dabas baudīšana.

Ir interesanti salīdzināt, kādi bija autobusi, kādi bija ceļi agrāk un tagad. Savulaik jau nebija plašu iespēju, kur braukt. Labi, ja uz Maskavu varēja tikt! Tagad – visa pasaule atvērta! Atliek vien ceļot!“

Māris Cīrulis jau vairāk nekā 20 gadus kā autobusu šoferis strādā tūrisma nozarē. Pieredzējis šoferis, kurš guvis arī uzvaras autobusu šoferu veiklības sacensībās: „Redzēts ir daudz un pabūts ir visās Eiropas valstīs, izņemot Portugāli. Vedot grupas ekskursijās, vietās, kurās neesmu pabijis, noteikti arī pats ieeju, apskatu un izbaudu. Man patīk visu redzēt un iepazīt!

Pašam vistuvākā valsts ir Slovēnija, kur ir burvīgi kalni, ezeriņi. Darba pienākumu dēļ braucu daudz un uz dažādām valstīm, taču cenšos arī pats atpūsties. Piemēram, ik gadu ir tradīcija braukt ar laivām. Vasara gan darbā ir „karstā sezona“, tādēļ ne vienmēr izdodas personiskie plāni.

Ja kādām vēl rodas jautājums – ceļot vai nē, par to nevajag daudz domāt, bet vienreiz pamēģināt! Tad atbilde visticamāk būs skaidra! Vismaz vienreiz gadā vajag kaut kur aizbraukt, redzēt ko jaunu un skaistu!“

Vilnis Juška šoferis ir jau 25 gadus. Uz ceļojumiem raugās profesionāli: „Būt šoferim un vest cilvēkus ekskursijās – tas ir darbs. Ceļot, protams, vajag! Mājās paliekot neko jaunu ieraudzīt un uzzināt nevar! Kā šoferis esmu izbraukājis ļoti daudz valstis, visvairāk patīk doties uz Skandināvijas valstīm.

Brīvajā laikā pats neceļoju – ir daudz darāmā mājās, turklāt man patīk doties medībās un makšķerēt.”

Ainars Āboliņš iepriekš strādājis par šoferi maršruta autobusos, bet tagad rit pirmais gads tūrisma nozarē: „Man patīk būt tūrisma nozarē! Cilvēkus ekskursijās vedu uz visdažādākajām valstīm. Pirms došanās ceļojumā rūpīgi izplānoju maršrutus un atliek tikai doties ceļā! Labprāt arī apskatu dažādos tūrisma objektus un nolūkoju arī tādus uz kuriem doties individuāli.“

Anete Kalniņa

ceļojumu konsultantei Baltijas ekskursijām

„Balt-Go“ ceļojumu konsultantei Baltijas ekskursijām Anetei Kalniņai ceļošana ir sapņu īstenošana: “Ceļojums ir fantastiskas emocijas, piedzīvojums un arī sevis izzināšana, kā arī mīļš laiks ar tuviem cilvēkiem. Man ceļojums ir arī atslodze no ikdienas. Ceļošana dod pozitīvu emociju lādiņu un spēku kalt jaunus plānus.

Man ceļojums sākas ar ideju, fantāzijas lidojumu, cerībām par to, ko redzēšu un piedzīvošu. Tad savas fantāzijas veidoju tādā kā ideju zirneklītī – izveidoju maršruta plānu, un soli pa solim tuvojos sapņa īstenošanai. Iegādājos lidojuma biļetes, rezervēju viesnīcas. Ārpus darba man gribas pašai būt noteicējai par savu ceļojumu un laiku, kas tam veltīts, tādēļ ceļoju kopā ar savu otru pusīti, draugiem, nevis grupās.

Visbiežāk ceļoju novembrī. Tad ir beigusies karstā sezona tūrisma jomā, kā arī manam draugam – lauksaimniecībā. Ir jauki pirms gaišā Ziemassvētku laika, no skapja izvilkt vasaras kleitas un izbaudīt patīkamu atpūtu saulainā klimatā, košu dabu un siltu jūru.”

Santa Silova

tālo ceļojumu konsultante

„BALT-GO“ tālo ceļojumu konsultante Santa Silova jau pamatskolas laikā zinājusi, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar ceļošanu. Tādēļ pēc pamatskolas absolvēšanas iestājusies Smiltenes tehnikumā, lai studētu lauku tūrismu, bet pēc tam zināšanas padziļinājusi Vidzemes augstskolā. Santa stāsta: „Man ceļošana ir iespēja un veids, kā „izrauties“ no ikdienas rutīnas. Darbs tik ļoti ir saitīts ar ceļojumiem, vilinošiem piedāvājumiem, bet ceļojums ir iespēja to visu personīgi piedzīvot un izbaudīt.

Lai būtu labāka izpratne un plašāks redzesloks par to, ko piedāvājam, dodos arī grupu ceļojumos. Grupu braucieni ir laba pieredze, jo iespējams redzēt un iepazīt tādas vietas, ko individuāli nevar. Tomēr man patīk līdzsvars – gan došanās ceļojumos ar grupu, gan individuālie ceļojumi, kuros varu pati noteikt savu laika grafiku un galamērķus. Mani visvairāk saista ceļojumi, kuros varu baudīt dabu, kalnu ainavas, upes. Šobrīd vistuvākie man ir ceļojumi uz Maroku Āfrikā, kā arī ASV.“

Edgars Viņķelis gida pienākumus neveic bieži, bet uzskata to par ļoti interesantu darbu, kas gan prasa arī lielu sagatavošanos un plānošanu: „Ceļošana paplašina redzesloku, dod iespēju uzzināt daudz jauna un sniedz pozitīvas emocijas. Ir interesanti iepazīt cilvēkus svešās zemēs, novados. Tā ir lieliska iespēja atgūties no ikdienas darbiem un pienākumiem. Jau viena ceļojuma diena dod enerģiju, tomēr vislabāk, ja var paceļot piecas līdz septiņas dienas. Tad izdodas „atslēgties“ no ikdienas. Turklāt jāņem vērā, ka nokļūšanai jebkurā galamērķī, pat ja tiek lidots, nepieciešams daudz laika.“

Iveta Sproģe saka: „Man ļoti patīk ceļot. Būt gidei – tas ir sirds darbs, ko paralēli pamatdarbiem veicu jau ļoti sen. Man ir grūti, ja rodas rutīna, bet ceļojumā ik diena nes ko jaunu, pat tad, ja galamērķis ir jau iepazīts. Ceļošana mani fascinē, tā dod daudz prieka. Sirdī esmu vēsturniece, tādēļ ceļošana man nozīmē arī izzināšanu.

Priecājos par jebkuru ceļojumu, bet mana lielā mīlestība ir Armēnija. Esmu izveidojusi arī maršrutu uz Moldovu.“

Dinai Oliņai ceļošana ir ceļš, kustība, mirkļi un cilvēki: „Ceļš un ceļojums sākas, jau atverot mājas durvis un pārkāpjot slieksnim. Var ceļot viens, bet kopā ar citiem ir drošāk. Tas palīdz arī iepazīt sevi un citus. Ne velti saka – uzkāp kalnā ar kādu kopā un sapratīsi, kāds ir šis cilvēks. Ceļojums ir kustība, kas paātrina asinsriti, kas mudina domāt. Ceļojumi dara cilvēkus dzīvākus un bagātākus. Piedzīvotie mirkļi dod spēku un prieku arī pēc tam ikdienā.

Man patīk maršrutos iekļaut dabas objektus, īpaši jau kalnus. Nav būtiski, cik augsta ir sasniegtā virsotne, svarīgākā ir kalnu pieredze, kāpiens un sajūta, kāda pārņem, kad esi kalna virsotnē. Paveras ainava, kas liek aizrauties elpai, un tā ir neizsakāma sajūta, īpaši jau tad, ja kas tāds paveikts pirmo reizi. Tad lielākoties gribas vēl un vēl.

Mana top pirmajā vietā ir Zakopane un Polijas Tatri. Ļoti patīk arī Somija, Norvēģija un no dienvidu valstīm – Horvātija.“

Edvīns Kamoliņš mīl ceļot: „Ceļošana man vienmēr bijusi tuva, bet tagad man ir vairāk laika to darīt. Atmiņas un gūtā pieredze ir tas, ko neviens mums nevar atņemt. Tas paliek uz mūžu. Man ceļojot patīk uzzināt daudz jauna, redzēt, kā cilvēki dzīvo ne tikai tuvā apkārtnē. Daudz kas top skaidrs, palūkojoties pāri „pagalma žogam“ un vēl plašāk. Kā Dullajam Daukam, kurš lūkojas pāri jūrai… Arī manī vienmēr bijis dzinulis palūkoties, kas ir tur – tālāk. Tas ir ļoti interesanti. Turklāt man patīk pēc tam par to pastāstīt arī citiem.“

Valda Pravarne saka: “Savus sapņus piepildīt nekad nav par vēlu, arī tad, ja pase sen vairs nav pirmā svaiguma. Tāpēc esmu jau labu laiku sasaistījusies ar šo jauko kompāniju un neesmu to nožēlojusi nevienu brīdi. Pārsvarā vedu ekskursijas pa Latviju, kādreiz mazu gabaliņu kādā no tuvējām kaimiņvalstīm  – Lietuva, Igaunija, kāds stūrītis no Baltkrievijas. Ļoti patīk tas, ko daru. Mīlu Latviju un uzskatu, ka te vienmēr ir ko redzēt, darīt, satikt. Patīk tas, ka Latvijā un arī ikkatrā braucienā var satikt interesantus un pārsteidzošus cilvēkus. Braucienam meklēju informāciju ar interesantiem, kā arī neparastiem faktiem, notikumiem…

Uz tikšanos braucienos pa savu dzimto zemi!”

Lauma Abramsone uzskata, ka ceļošana ir ne tikai kultūras mantojuma baudīšana: “Tā ir arī piepildīta diena, jo tiek gūti jauni iespaidi, pozitīvas emocijas, daudz informācijas, bet tas viss ir vērtīgi un paliekoši. Tā ir sevis bagātināšana.

Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam minēti vairāki noteikumi ceļotājiem, pirmais no tiem – neceļojiet uz ārzemēm, pirms jūs nepazīstat skaistāko valsti pasaulē – savu dzimteni! Jaunībā droši vien daudzi šo noteikumu pārkāpj, bet labi, ja vēlāk pakāpeniski sāk apceļot dzimto pusi, savu Latviju, kur var atrast tik daudz interesantu vietu, dzirdēt neparastus stāstus un gūt brīnišķīgas emocijas.

Es lielākoties ceļoju un interesentu grupas vedu uz Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu un Igauniju. Manas vistuvākās tēmas ir vēsture, kultūras pasākumi, radoši cilvēki, kas prot novērtēt mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, atjauno un saglabā senās muižas.”

Una Medne guvusi arī gida pieredzi, tomēr izvēlējusies palikt uzticīga „Balt-Go” kā ceļotāja un dažādu aprakstu „slīpētāja“ un korektore: „Ceļošana ir iespēja redzēt, sajust, uzzināt. Reiz uzsākot ceļot, tā kļūst par pozitīvu saslimšanu – gribas to darīt vēl un vēl. Mana pirmā tālākas ceļošanas pieredze bija bērnībā, kad jau 70., 80. gadu vasarās ar vecākiem devāmies piedzīvojumos – apskatījām dažādas interesantas vietas, dzīvojām teltīs, makšķerējām, vārījām uz ugunskura zupu. Turpināju ceļot arī tad, kad pieaugu un arī šobrīd kopā ar draugiem katru vasaru dodamies kādā ilgākā braucienā.

Ar „Balt-Go” pirmoreiz devos Līgas vadītā ekskursijā uz Gruziju. Man ļoti patika, un emociju pārpilnībā piekritu, kad viņa ierosināja arī man pašai vadīt grupas. Un vēlāk, kad viņa atgādināja manu apņemšanos, protams, bija grūti atkāpties no izteiktā „jā“ ekskursiju vadīšanai. Sagatavojos un pāris grupu aizvedu uz Gruziju. Tomēr man tas prasīja pārāk lielu dvēseles spēku. Tādēļ palieku par uzticīgu ceļotāju un palīdzu dažādos rakstu darbos.“

Inga Zariņa ceļo, lai dzīve būtu krāsaināka: „Tas attiecas gan uz ceļojumiem, kuros esmu gide, gan uz ceļojumiem, kuros dodos kopā ar ģimeni un draugiem. Man pašai tuvāki ir braucieni, kuru ideja rodas impulsīvi, – kad ir sajūta, ka nepieciešams restartēties, uzlādēties. Protams, tālākus ceļojumus gan jāplāno. Esmu baudītāja – man patīk, ja ceļojumā nav ārkārtīgi daudz objektu un tie nav „jāizskrien“, jo tieši baudīšana ceļojumā ir viena no būtiskākajām lietām.

Ceļošana ir būtisks ieguldījums veselībā, un to patiesi var redzēt, ka cilvēki, kuri ceļo, ir mundrāki. Redzētais un uzzinātais sniedz daudz pozitīvu emociju, un tas ir ļoti svarīgi jebkurā vecumā.

Gide esmu vien dažkārt. Viss iesākās Puķu draugu saietā Raunā – „Balt-Go” vadītāja Līga Pommere mani uzrunāja palīdzēt, jo uz svētkiem ieradās daudz viesu. Kopš tā laika dažreiz vadu ekskursijas. Visvairāk man patīk būt gidei skolēnu ekskursijās, dodoties, piemēram, uz atrakciju parku Lēdmanē, Lotes zemi Igaunijā un citviet. Esmu bioloģijas skolotāja un man patīk maršrutos iekļaut dabas objektus. Kad vien ir izdevība un iespēja, es dziedu, un ir sanācis uzdziedāt, arī vadot ekskursijas!“

Indra Murziņa atzīst, ka ir ģeogrāfs gan pēc izglītības, gan pārliecības un dzīvesveida: „Ceļoju kopā ar ģimeni, draugiem, esmu grupu vadītāja gan savējiem, gan svešiem. Patīk arī pats organizēšanas process, tāpat – izbaudīt ceļojumu. Plašam savējo lokam to daru jau vismaz 15 gadus, bet pēdējos trīs gadus savus maršrutus piedāvāju arī „Balt-Go”. Mana stihija ir pārgājieni, upes, velomaršruti, kalni. It īpaši kalni – tajos iemīlējos jau studiju laikā, un šī mīlestība ir ļoti stipra. Tas gan nenozīmē, ka ik pa laikam nesaorganizēju arī kādu ekskursiju tik interesantajās Latvijas vietās. Man ļoti palīdz tas, ka līdzīgi domājoši esam gan ģimenē, gan draugu lokā. Ar šo mūsu dzīvesveidu neapmierināts noteikti ir mūsu mājas kaķis, jo mēs bieži neesam mājās.

Īpaši mīļi man ir Austrijas Alpi un Itālijas Dolomītu Alpi, bet tikpat skaisti ir kalni Norvēģijā, Francijā, Spānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Polijā, Vidusāzijā, Gruzijā, jo – skaistāki par kalniem var būt tikai kalni. Mīļi ir arī pārgājieni gar jūru, dabas takās. Un forši cilvēki ir liela daļa no ceļojumu izdošanās. Priecājos, ja cilvēki atkal un atkal brauc kopā ar mani un uzticas. Daudzus braucienus organizējam un vadām kopā ar vīru, es to saucu par mūsu hobijdarbu. Un neaprakstāms ir gandarījums, ja ir izdevies citus aizraut un ievilkt šajā nemiera pilnajā ceļošanas pasaulē.“

Guntai Rozentālei ceļošana ir dzīvesveids: „Tāds tas ir kopš dzimšanas, jo ceļoju, jau mammas puncī būdama. Kā tūriste esmu bijusi gandrīz visās Eiropas valstīs. Tagad gandarījums ir no iespējas pašai veidot un vadīt ekskursijas. Lai sagatavotos ceļojumiem, ar ģimeni maršrutus izbraucam un izbaudām. Piemēram, kad devāmies izpētīt maršrutu Kijevas ceļojumam, secinājām – četrās dienās var paspēt daudz. Gan ar kuģīti izbraukt, gan pavērot Kijevas ainavu „no putna lidojuma“, gan iepazīt pārsteidzošo Pečoras lauru – alu klosteri. Kijeva ir fantastiska, to varēs apskatīt, pat staigājot pa stikla tiltu!

Man patīk ceļojumi, kuros cilvēki ar visām maņām var gūt baudījumu – lai ir daba, lai ir senas, īpašas celtnes, lai ir tradicionāli gardumi. Ceļotājus vedu uz dažādiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Ar grupām braucu arī uz Ukrainas kalniem. Tie ir burvīgi. “

Agrai Kļaviņai vienmēr patīk būt ceļā: „Esmu ceļā, braucot ar velosipēdu, pastaigājoties ar savu suni, ceļā uz teātri, apceļojot Latviju nedēļas nogalēs. Ceļošana ir dzīvesveids, atkarība, kas man dod enerģiju.

Mani priecē ekskursijas pa Latviju, labprāt arī savus ceļotājus aicinu doties uz Latvijas kultūrvēsturiskajām vietām, pa dabas takām. Turklāt uzskatu, ka Latvijas pievienotā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu darbošanos iedvesmo.

Visvairāk priecājos, ja varu savus ceļabiedrus aizvest uz vietām, kur man pašai ik reizi no jauna iemirdzas acis. Šādas vietas ir kalni!“

Inese Kravale ceļotāju grupas ved uz dažādām valstīm, arī Islandi, Norvēģiju, Dāniju un Somiju: „Man ir jau 20 gadu pieredze gida darbā. To iepazinu jau tad, kad vēl studēju ģeogrāfiju. Man vienmēr paticis uzzināt ko jaunu. Turklāt es vēlos arī citiem pastāstīt un parādīt, cik pasaule ir skaista un daudzveidīga. Tas gadu gaitā nav mainījies, un būt gidei ir tuvs hobijs.“

Ja vien varētu, Dace Sarkane labprāt apceļotu visu pasauli: „Ceļošanu iemīlēju jau bērnībā, kad vecāki mani ņēma līdzi izbraukumos. Tam noteikti ir bijusi liela ietekme. Man patīk itin visi galamērķi, jo jebkurā valstī ir kas īpašs, skaists un interesants. Bez ceļošanas vairs nemaz nevaru – tā ir būtiska manas dzīves sastāvdaļa. Dzīves garša. Kaislība, kas pārtapusi arī darbā.

Kā gide lielākoties grupas vedu uz dažādiem galamērķiem Latvijā, Igaunijā, Polijā, Krievijā. Jebkurā ceļojumā – gan tajos, kur vedu grupas, gan tajos, kuros dodos pati, – visvairāk man patīk daba, lauku reģioni, jūra, kalni. Protams, apskatām arī pilsētas, bet vienmēr gribas iekļaut dažādas apskates vietas.“

Sarmīti Eglīti pēc pamatskolas absolvēšanas vecāki aizveduši pirmajā tālajā ceļojumā uz Vidusāziju. Tas atstāja spilgtus iespaidus, un kopš šīs dienas ceļošana viņai ir ļoti tuva: „Tolaik ceļošanas iespējas bija ierobežotas, tad devāmies uz Padomju Savienības valstīm. Tagad galamērķu ir daudz vairāk, un tas ir lieliski. Ceļojot un gatavojoties braucieniem, vienmēr uzzinu ko jaunu! Turklāt man patīk pašai baudīt un citiem parādīt, cik daudz skaista ir pasaulē.

Kā gide lielākoties esmu ceļojumos pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Pilsētas, kurās vienmēr jauki atgriezties ir, piemēram, Kuldīga tepat Latvijā un Tartu Igaunijā. Mani aizrauj maršruti, kuros apvienota gan pilsētu iepazīšana, gan dabas baudīšana. Ceļojums ir kā pozitīvs lādiņš nākamajai nedēļai, mēnesim. Ja kādu laiku neesmu devusies ceļā, šķiet, ka kaut kā pietrūkst.“

Žanna Otersone tūrisma grupas ved uz visdažādākajām Eiropas valstīm: „Man patīk ceļojumi, kuros apvienojas dažādi baudījumi, – daba, vēsture, kultūra, pilsētvide, garšas, jūras un ezeru, kā arī kalnu ainavas. Esmu vēsturniece, kultūras un mākslas vēsturniece, tādēļ man sirdij tuvāki ir ceļojumi, kuros varam iepazīt pilsētas ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kur varam izrunāt to, kā senos laikos cilvēki dzīvoja, kā tā laika domāšana un dzīves uztvere atainojas arhitektūrā, pilsētu plānojumā. Budapešta Ungārijā, Prāga Čehijā un Sanktpēterburga Krievijā man ir ļoti mīļas pilsētas, un par Itāliju mana sirds „kūst“!

Man ceļošana ir ieguldījums, kas ir tā vērts! Tā ir bauda, dvēseles bagātināšana. Pirms došanās ceļā ir gaidīšanas svētki, jo ceļojums vienmēr ir kas satraucoši skaists. Ceļošana man sniedz laimes sajūtu.”

Līga Pommere

SIA «BALT-GO» dibinātāja un vadītāja, gide

SIA «BALT-GO» dibinātāja un vadītāja. Ģeologs un ģeogrāfs pēc pamatizglītības. Vislabāk jūtos gida lomā. Vadu ekskursijas visur, kur tikai ceļotāji ir gatavi doties. Vislabāk patīk Alpu valstīs, kalnos un pie jūras. Manas valstis ir Austrija, Šveice, Ziemeļitālija, s, Portugāle, Spānija, Gruzija, Īrija, Skotija, Norvēģija. Cieņā ir ekskursijas dabā. Visbiežāk grupas pavadu autobusu ekskursijās. Bet patīk arī pārgājieni, un to grupas vedu gan Alpu kalnos un pa Santjago ceļu, gan dažādām vietām Baltijā. Turp aicinu līdzi tos, kuriem patīk staigāt. Esmu par kustīgām un lustīgām ekskursijām, bet reizēm arī mierīgu atpūtu. Reizēm ļaušos arī laiskai zvilnēšanai siltās pludmalēs. Nelielas atpūstiesgribētāju kompānijas aicinu uz Taizemes, Meksikas vai citām pludmalēm. Hobiji – ceļošana, lasīšana, allaž vēlos būt kopā ar citiem lustīgajiem un kustīgajiem.