Paulīna Sukaruka

Ceļoju pati un citus aicinu pievienoties ceļojumā, lai būtu procesā, kurš savieno ar
dabu, cilvēkiem, kultūru, mūziku, mākslu, kulināriju.
Patīk izzināt, gūt jaunu pieredzi, piedzīvot atklājumus, izglītoties un atbalstīt
vietējos cilvēkus. Patīk izbaudīt vietas un tāpēc priecājos par “lēno” tūrismu, jo
tad varu sajust satiktās skaņas, smaržas, gaismas. Patīk ieraudzīt mirkļus un tos
iemūžināt fotogrāfijās. Apbrīnoju Latvijas un citu zemju radošos cilvēkus
/māksliniekus, muzikantus, arhitektus, daiļdārzniekus, vēsturniekus,
lauksaimniekus, kulinārus, pavārus un vīndarus/ un priecājos, ka radošumam nav
rāmju un robežu.
Piekrītu teicienam, ka ceļošana ir laime un privilēģija, jo tā atver lielo Pasauli
katrā no mums.

”

Nu re kā man iet,
Kad neturu savus sapņus ciet!
Un ģeogrāfu mafijai
Spēks ir liels – kā kafijai.

Pamatā man vides lietas.
Daba. Cilvēks. Radošuma vietas.
Nu “ielecu” es citos plauktos,
Lai no skolotāja par gidu sauktos.

Braucu viena. Braucu kopā.
Piedzīvojot jūtos robā.
Apbrīnoju dabas doto,
Mūsu ļaužu izloloto.

Cilvēkam ir tik daudz lomu
Un kā ceļotājs – sapako tas somu,
Jo bariņā ir jautrāk iet
Un par dzīves lietām smiet!

“