Vilinājums, kam ļauties! Ceļojumi uz Itāliju!

Ir kāda dāma, kuru ir grūti neiemīlēt. Kura jau gadu simteņiem iedvesmo, aizrauj un apbur. Tā ir Itālija. Apdāvināta ar elpu aizraujošiem dabas skatiem, bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, leģendām un mīlestības stāstiem, tam visam vēl piedevām ēdieni un dzērieni, par kuru garšas baudījumu sajūsminās visā pasaulē.

Itālija daudziem ir sapņu zeme. Taču tā nebūt nav neaizsniedzama. Vidzemes Tūrisma un transporta kompānija „BALT-GO“ jau regulāro ceļojumu skaitā ir iekļāvusi arī “La Dolce vita” (saldā dzīve) Itālijas baudīšanas maršrutus. Brīvas vietas vēl ir! Turklāt – kopš pērnā augusta Cēsīs ir atvērta itāļu ēdienu trattoria jeb kafejnīca “BEKKO” , kurā saimnieko cēsniece Baiba Bārda un itālis Max Mazzola. Šeit itāļu gardumus var nobaudīt, kad vien sirds to kāro.

Aprīļa beigās notika kārdinoša, garšīga un uz ceļojumiem iedvesmojoša tikšanās. “BEKKO” saimnieki bija pagatvojuši gardas uzkodas, ko varēja baudīt klausoties trattorias īpašnieku un “BALT-GO” gides Žannas Otersones stāstus par Itāliju, itāļiem, par skaisto valsti un tik īpašajiem itāļu ēdieniem.

Viena, bet tik dažāda

Max Mazzola un Baiba Bārda mudina ielūkoties kartē – tad skaidri redzams, ka Itālija ir „gara“ jeb „izstiepta“ valsts. Itālijas ziemeļos, pie Austrijas, daudzi māk runāt vācu valodā, turklāt jūtama arī Austrijas ietekme arhitektūrā, tradīcijās un ēdienu receptēs. Savukārt pašos Itālijas dienvidos valsts teju pieskaras Āfrikai. Tur klimats ir ļoti karsts, piemēram, ja ziemeļos ziemas ir līdzīgas Latvijas klimatam, tad Sicīlijā ziemas ir siltas un mājās nav ierīkota centrālapkure. Tāpat kā klimats, daba ir atšķirīgi, tāpat arī dažādos reģionos itāļi, viņu tradīcijas un raksturīgie ēdieni ir dažādi. Jūtama Austroungārijas, kā arī Āfrikas ietekme.

Ģeogrāfiski Itālija atrodas ļoti veiksmīgā vietā. Siltais klimats ļauj izaudzēt dažādus produktus, turklāt saule ir pietiekami daudz, lai viss augtu ātri un bagātīgi. Ir dārzeņi un labība, kam raža tiek novākta pat vairākas reizes gadā – tas sniedz iespēju piedāvāt tik plašu klāstu svaigo produktu.

Max Mazolla stāsta: „Kopīgais visā Itālijas virtuvē, ir tas, ka mūsdienās tik populāro ēdienu receptes vēsturiski izveidojušās nabadzīgo ļaužu, zemnieku virtuvē. Cilvēki bija trūcīgi, bija radoši jāizdomā, ko no pieejamajiem produktiem pagatavot, turklāt – kā tos uzglabāt ilgstoši. Itālijā var nobaudīt visu , sākot no gaļas, zivīm, sieriem, līdz maizei, dārzeņiem, augļiem.

Itāļu virtuve ir reizē vienkārša, bet nereti pagatavošanā sarežģīta, lai maltītē varētu baudīt garšu eksploziju. Izmantojam pēc iespējas mazāk sastāvdaļu, lai garšas varētu izbaudīt pēc iespējas labāk. Piemēram, risoto, kas pēc vizuālā izskata ir vienkāršs ēdiens, ir sarežģīts un laikietilpīgs pagatavošanā. Risoto garšas buķete ir nepārspējama.

Itāļiem ir būtiski sajust īstas garšas – zivi, gaļu, dārzeņus. Ēdiens būs pagatavots tā, lai pēc iespējas izteiksmīgāka būtu produkta garša. Izmantotas būs vien dažas garšvielas. Ja būs pārāk daudz garšvielu, itālis kļūs aizdomīgs – varbūt ar garšvielām tiek mēģināts noslēpt to, ka produkti nav kvalitatīvi.“

Itālija ir slavena ar izteiksmīgas garšas sieriem, kas nogatavināti vairākus gadus, ar vītinātām gaļām, salami, prošuto. Taču šie klasiskie Itālijas produkti visā valstī nav vienādi – dienvidos un ziemeļos pilnībā atšķiras gatavošanas veids, receptūras. Jo tuvāk dienvidiem, jo vairāk produktu pagatavošanā tiek izmantots sāls, čili un citas garšvielas, lai produktus karstajā klimatā būtu iespējams ilgāk uzglabāt.

Max Mazolla un Baiba Bārda atzīst, ka vīns un itāļi ir kā cieša partnerība. Itāļi bauda vīnu ne tikai svētkos, bet arī ikdienas pusdienās, vakariņās. Dažkārt galdā tiek celti arī stiprie dzērieni, piemēram, grapa. Tomēr mūsdienu ietekme vērojama arī Itālijā. Jaunāka gada gājuma cilvēki aizvien vairāk izvēlas kokteiļus, nevis vīnu. Itālijā mūsdienās dzīvo arī daudz indiešu, ķīniešu, āfrikāņu, līdz ar to jaušama arī citu tautību virtuves ietekme. Arī ikdienas steidzīgais ritms ir atstājis pēdas. Max Mazzola atceras: „Mana vecmamma katru dienu gatavoja svaigu pastu, taču mana mamma un tantes to jau vairs nedarīja. Ja agrāk liela daļa sieviešu bija mājsaimnieces, tad jau manas mammas paaudzes sievietes sāka strādāt. Tās bija ekonomiskās situācijas sekas.“ Tomēr pastas gatavošanas prasmes nav zudušas. Piemēram, Max Mazzola atkal, tāpat kā viņa vecmamma, ikdienā gatavo svaigu pastu.

Vaicāti par klasiskajiem brokastu, pusdienu un vakariņu ēdieniem, BEKKO īpašnieki skaidro: „Brokastīs nobaudām tikai espresso un kruasānu vai briošu. Pusdienas ir ap 12 vai 13 dienā. Tās ilgst apmēram stundu un tajās baudām kādu no daudzajiem pastas veidiem. Vakariņas tiek baudītas vairākas stundas, apmēram no deviņiem vakarā. Vakariņās ēdam gaļu vai zivi, un tā ir pamatīgākā ēdienreize. Pica var būt gan pusdienu, gan vakariņu ēdiens un to ēdam apmēram divas vai trīs reizes nedēļā. No zupām iecienīta ir dārzeņu zupa – minestrone, kā arī zivju zupa.“

Max Mazolla un Baiba Bārda uzsver, ka uz Itāliju noteikti ir vērts doties ne tikai kā uz skaistu zemi, bet arī piedzīvot gastronomiskus baudījumus. Abi iesaka apmeklēt nelielas vīnaudzētavas, sierotavas un citu tradicionālo produktu ražotnes, lai nogaršotu un reizē arī redzētu gatavošanas procesu. „Nevajag baidīties nogaršot, ko līdz šim neiepazītu. Tas ir piedzīvojums! Ir Itālijas reģioni, kuros ēdienkartē bez klasiskajiem ēdieniem var atrast arī vardes, gliemežus, medījumu gaļu. To visu ir vērts pagaršot. Itālijā no trattorias, bāra vai restorāna jāiznāk ar pilnu vēderu, ja tā nav kaut kas nav kārtībā, jo ēdiens Itālijā tiek pasniegts bagātīgi un sātīgi,“ saka Baiba Bārda.

Tomēr abi ceļojumos iesaka būt uzmanīgiem: „Diemžēl tūristus nereti apmāna, lai gūtu peļņu. Piemēram, trīs krāsu pastu itāļi neēd. Tā ir koša un piesaista uzmanību, tādēļ tieši šādu suvenīru nereti mājas ved tūristi.

Ja vēlaties kvalitatīvu produktu, meklējiet uzrakstu DOP, kas nozīmē, ka tas ir kontrolēts un oriģināls produkts no konkrēta reģiona. Tā varēsiet justies drošāk, ka siers, vīns, gaļa, olīveļļa patiesi ir kvalitatīva.“

Doties iemīlēt Itāliju

BALT-GO gide Žanna Otersone Itālijā pabijusi vairākkārt un ar katru reizi šo valsti iemīl aizvien vairāk un vairāk. Šajā mīlestībā gide dalās ar tūristiem. Žanna Otersone žestikulē gluži kā itāļi, un neslēpj, ka šajā valstī jūtas ļoti labi. Ar humoru viņa saka: „Kādēļ man ļoti patīk doties uz Itāliju? Tur ir vīns, temperamentīgi vīrieši un dzīve tur tiek svinēta! Tas gan joks, bet daļa taisnības ir. Itālijā vienmēr ir jauki, interasanti un īpaši un aizraujoši. Itālija – tas ir piedzīvojums!

Itālijā ir jūra, ir kalni, brīnumskaista daba, tur var nobaudīt brīnišķīgus ēdienus, cilvēki ir komunikabli un atvērti. Itin visur, itin visās pilsētās – gan lielajās, gan mazajās – ir savs šarms. Kultūrvēsturiskais mantojums Itālijā ir fantastisks. Ik uz soļa var just Romas impērijas, kā arī renesanses laika ietekmi būvniecībā, mākslā. Tur ir tik bagāta vēsture, tradīcijas. Tas viss ir jāredz un jābauda. Turklāt – nesteidzīgais dienas ritms liek aizmirst ikdienas steigu un ļauties fantāzijai, sapņiem un dzīves baudīšanai.“

Pagājušajā gadā „BALT-GO“ uz Itāliju ar autobusu veda divas grupas. Vienā no šiem ceļojumiem kopumā mēroti vairāk nekā pieci tūkstoši kilometri un iepazīta skaistā Ziemeļitālija. Žanna Otersone atzīst: „Man patīk ceļojumos doties ar autobusu. Šādā veidā grupa ceļojuma laikā kļūst par kuplu, draudzīgu ģimeni. Tā tas notika arī braucienā uz Itāliju. Kopā daudz pieredzējām un izbaudījām. Bijām pie gleznainā Gardas ezera, kur iepazinām skaistās pilsētiņas, piemēram, Sirmioni, Peschiera del Garda. Netālu no Riva del Garda pilsētas apskatījām Varones ūdenskrituma. Malcesine pilsēta un Monte baldo kalns ir burvīgs. Tur, raugoties no kalnu pacēlāja vagoniņa, paveras neaprakstāmi skaists skats uz Gardas ezeru. Apskatījām arī Bergamo, Brescia, Paduju, Sarniko pilsētiņu pie Iseo ezera. Baudījām brīnišķīgas kalnu ainavas, nogaršojām Bardolino vīnus, apskatījām Venēciju un Braies ezeru.

Taču oktobrī, kad atkal dosimies uz romantisko Itāliju, plānojam to kā rudens romanci un vasaras pagarināšanu. Ciemosimies vienā no mazākajām pavalstīm Sanmarino, baudīsim Chianti Toskānas vīna laukos, kā arī vērosim saulrietu Komo ezera krastā. Dosimies arī uz renesances šūpuli, pilsētu, kas visa ir kā „dzīvs“ muzejs – Florenci, kā arī Pizu, Dženovu, kā arī Komo ezera burvīgajām pilsētām Bellagio un Komo. Apskatīsim Bergamo un Ligūrijas piekrastes pērles – Činkveterri piecus ciematiņus.“

Gide, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ceļotājiem iesaka baudīt visu, ko sniedz Itālija. Tomēr dažkārt šajā saules pielietajā zemē der būt arī uzmanīgiem. Populārajās pilsētās no tūristiem nereti tiek prasītas neadekvātas cenas. Tā, piemēram, Venēcijā Svētā Marka laukumā par apsēšanos pie galdiņa vien var piestādīt vairāku eiro lielu rēķinu. Šādās vietās prātīgāk kafiju iedzert pie bāra letes. Tāpat gidei gadījies, ka par baudītu vīnu tiek prasīti 40 eiro. Pēc pārsteiguma un iebildumu saņemšanas, cena nolaista līdz 20 eiro, taču, kad gide grasījusies maksāt ar karti, vaicāti tikai 10 eiro.

 

Autore: Māra Majore – Linē

Foto: no Māras Majores – Linē un Žannas Otersones albuma