Baltijas vilinājums
Skaistas vietas ieraudzīt, īpašu un burvīgu ceļojumu pieredzi gūt var ne tikai tālās zemēs, bet arī tuvākos ceļojumos Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
“Balt-Go” gide Valda Pravarne: “Es ļoti mīlu Latviju un, manuprāt, šeit ir daudz skaistu, īpašu vietu, ko iepazīt, redzēt un baudīt. Atliek vien atvērt acis un tepat apkārt pamanīt un uzzināt daudz interesanta un īpaša.
Veicot mājas darbus, fonā dažkārt dzirdu ēdienu gatavošanas raidījumu, kuru vada itālis Roberto Meloni. Mani patīkami pārsteidz, ka viņš, atbildot uz skatītāju zvaniem, atpazīst ne tikai lielās pilsētas vien, bet arī ne tik bieži pieminētas vietas, piemēram, Dagdu, Pasienu, Preiļus un citas. Tas mudina aizdomāties. Viņš – itālis – šīs vietas zina, bet, vai mēs latvieši paši pārzinām mūsu skaisto Latviju?
Manas gides gaitas sākās pateicoties tam, ka pati vēlējos uzzināt ko jaunu, ceļot, izkustēties. Manam vīram ceļošana neiet pie sirds, bet tieši gar vietu, kur dzīvoju, “Balt-Go” autobusiem sākas ceļš uz dažādiem galamērķiem. Tas bija lielisks pamudinājums sākt ceļot. Pēc dažiem gadiem sapratu, ka gribu ko vairāk – pati radīt maršrutus un interesanto rādīt arī citiem.
Arī man vēl ir daudz ko atklāt un uzzināt, bet daudz kas jau ir izzināts, un ir patīkami, ja man kā gidei izdodas pārsteigt ceļotājus. Parādīt viņiem to, ko viņi nav iepriekš redzējuši, izstāstīt to, ko viņi nav zinājuši. Man patīk ceļot pa visu Latviju, bet īpaši tuva ir Kurzeme un Latgale. Gatavojoties ceļojumiem, tīk uzzināt dažādus interesantus faktus, momentus un tos ceļotājiem pastāstīt. Piemēram, senos laikos jūra esot bijusi līdz Mārsnēniem – tas daudzus pārsteidz.
Vasara tuvojas noslēgumam, bet ceļošana turpinās! Piemēram, nesen ar ceļotājiem pabijām Daugavpilī. Ņemot vērā, ka ceļotāji dažādi un tāpat arī viņu intereses, šajā braucienā varēja izvēlēties atšķirīgas aktivitātes. Piemēram, kamēr vieni devās uz Rotko muzeju, citi apmeklēja lielo Daugavpils tirgu, bet vēl citi – Šmakovkas muzeju. Visi kopā braucām ar plostu un apmeklējām Skrošu muzeju. Jau plānojam Daugavpils iepazīšanas ceļojumu nākamajam gadam!
Septembrī vedīšu grupu uz Latgali, kur dosimies uz Baltinavas teātri, pabūsim Malnavā, apskatīsim spoku pilsētu Kupravu, kā arī lielāko vēja zvanu kompleksu pasaulē Balvos. Septembra beigās būs dzejas piepildīts brauciens. Gaujienā klausīsimies Ojāra Vācieša dzeju, apskatīsim Gaujienas pili, Jāzepa Vītola memoriālo muzeju “Anniņas”, izbrauksim ar Gulbenes bānīti un baudīsim gardumus. Rudens noskaņās apskatīsim arī Alūksni.
Vēl septembrī vedīšu interesantā braucienā, lai iepazītu Igauniju kā pirts zemi. Iepazīsim un izbaudīsim melno, lielo pirti, meža vai kara melno pirti, plēves pirti, somu pirti, kā arī džakuzi un citus priekus. Turklāt – pa ceļam paviesosimies Latvijas raganu galvaspilsētā Apē. Šādi šī pilsēta nodēta žurnā “Citādā Pasaule”.
Ar nepacietību gaidu ceļojumu nākamajā gadā “Pretim pavasarim” Cēsu vai Vidzemes pusē. Pāris gadus man ir bijusi iespēja agrā pavasarī kopā ar ceļotājiem piedzīvot daudz pārsteigumu, baudot dabu – klintis, ūdenskritumus, Amatas krastus, mazās dzirnavas un muižas.
Vēl – meklēju galamērķus un vedu ekskursijās uz dažādām “ziedošām vietām”, piemēram, lai priecātos par ceriņiem, rododendriem, tulpēm.”
“Balt-Go” gide Gunta Rozentāle ir pārliecināta – burvīgas vietas ir ne tikai daudzu tūkstošu kilometru attālumā, bet arī tepat netālu – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā: „Piemēram, Lietuvā man ļoti patīk Augštaitija. Tur ir gan kalni, gan ezeri un upes. Man patīk tur dzīvojošie cilvēki – sirsnīgi un atvērti. Pēdējā laikā grupām maršrutos piedāvāju iespēju braukt ar kuģīšiem, jahtām, plostiem, lai izbaudītu ezerus un upes. Lūk, tepat Latvijā vedīšu ceļotājus uz Rāznas ezeru Latgalē, kur burāsim ar jahtu. Šajā pašā ceļojumā brauksim uz Zilupi, apskatīsim Pasienas baznīcu, kas ir katoļu baznīcu pērle Latvijā, bet Andrupenē baudīsim Latgales kulināro mantojumu. Arī Igaunijas skaistajā pilsētā Tartu dosimies stundu garā izbraukumā pa upi. Savukārt citā ceļojumā ar prāmi brauksim uz Igaunijas iespaidīgā ezera Peipusa lielāko salu Pīrisāri, lai izpētītu vecticībnieku dzīvi.
Mūsu pašu Latvija ir ļoti skaista, te ir daudz skatāmā un baudāmā. Gatavojoties ceļojumiem, bieži vien uzzinu daudz jauna, ko es kā ģeogrāfs nemaz nezināju. Man ļoti patīk brauciens, kurā pie Lubāna ezera baudām gardas žāvētas zivis un zivju zupu, kā arī izstaigājam purva takas. Tur ir arī saimniecība, kurā saimnieks izveidojis akmeņu kolekcija, turklāt viņš ir lielisks mežā atrastu zaru koktēlnieks. Ļoti patīk Sēlija, kur dzīvo fantastiski un radoši cilvēki, piemēram, Kaldabruņā no stikla top skaistas rotaslietas.” Piemēru, ko varētu uzskaitīt, ir ļoti daudz. Atliek vien izvēlēties maršrutus un doties tos baudīt.
“Balt-Go” gide Lauma Abramsone atzīst, ka vistuvākie viņai ir ceļojumu maršruti, kuros interesentiem ir iespēja iepazīt kādu no Baltijas muižām: „Kā jau ar daudzām lietām, sabiedrībā joprojām pastāv stereotips, ka 700 vācu verdzības gadi Latvijā mums nesuši tikai postu un nelaimi. Protams, pakļautības gados bija daudz negāciju, bet dažkārt tiek piemirsts pozitīvais. Baltija tika iekļauta Rietumeiropas kultūras telpā un kultūras nospiedumi piļu, muižu kompleksu veidā, ko varam vērot aizvien, ir ļoti nozīmīga mūsu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Ne mazums muižu, piļu un kungu namu projektētāju ir ievērojami sava laika arhitekti, piemēram Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Džakomo Kvarengi, Karls Frīdrihs Šinkels, Frīdrihs Augusts Štīlers un citi.
Šis kultūras mantojums ir jānovērtē – tas saglabājies no viduslaikiem līdz 1920. gada zemes reformai. Muižās mēs saskatām arī Eiropas kopīgajai vēsturei nozīmīgu kultūras un saimniecisko mantojumu, tādēļ arī uz Baltijas muižām vedu ceļotājus domubiedrus.
Ir liels prieks, ka varam satikt entuziastus, kas muižas atjauno, saglabājot to kultūrvēsturisko mantojumu un krāšņumu. Kā piemērus var minēt Džuzepi Rikardi, kas atjaunojis Valdgales dzirnavas Talsu novadā, Kukšu muižas kungu nama īpašnieku Danielu Jānu Tukuma novadā. Burvīgi ir Abgunstes un Berķenes muižas kungu nami Jelgavas novadā, Lūznavas muiža Rēzeknes novadā, Eriņu muiža Naukšēnu novadā, Rankas muiža Gulbenes novadā, Ungurmuižu Pārgaujas novadā. Prieks par muižu kungu namiem, kuri atdzimst, bet ir skumji, ja īpašnieki nespēj novērtēt to kultūrvēsturisko nozīmi un mūsdienu potenciālu. Uzskatu, ka muižu apceļošana reizē ir arī vēsturiski izglītojošs darbs. Tomēr nav tā, ka ceļojumu laikā skatām tikai muižas. Šādos maršrutos iekļaujam arī citus interesantus akcentus, piemēram, viesošanos kādā lauku saimniecībā, lai nogaršotu vietējos gardumus, apskatām dzīvnieciņus un dabas objektus, dažkārt apmeklējam radošās darbnīcas.
Vēl aizraujoši ir „Balt-Go“ kultūras baudīšanas maršruti – dodamies, piemēram, uz Latgales vēstniecību „Gors”, Liepājas koncertzāli „Lielais dzintars“, Liepājas un Daugavpils teātri, drīzumā apmeklēsim arī jauno akustisko koncertzāli Ventspilī. Šādos braucienos apskatām objektus, uzzinām kaut ko jaunu un dienas noslēgumā dodamies baudīt izrādi vai koncertu. Dažkārt mazāk zināmais pārsteidz visvairāk, piemēram, vienā no ceļojumiem cilvēkiem ļoti patika Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, kam parasti nav laika, jo jādodas uz Marka Rotko mākslas centru vai Skrošu muzeju. Tāpat ir interesanti kopā ar ceļotājiem iepazīt mūsdienu „hipsterīgās” vietas Rīgā – fon Stricka villu un Kaņepes kultūras centru. Pateicoties aizrautīgiem cilvēkiem, atdzimst senā Bolderāja, Vecmīlgrāvis.
Vienmēr aktuāls būs Riharda fon Vaiczekera teiciens „Kurš aizver acis uz pagātni, ir akls arī šodienai.“ Ceļosim ar interesi un prieku!”
Autore: Māra Majore – Linē