Cik daudz mēs zinām par saviem kaimiņiem – Valmieras novada bagāto kultūras mantojumu un Valmieru — vēsturisko Hanzas pilsētu, kas mūsdienās kalpo par visu Ziemeļvidzemes attīstības dzinējspēku.
Valmieras novads ir viens no nozīmīgākajiem reģionālajiem un ekonomiskajiem centriem Latvijā. Tas ir otrais lielākais novads Latvijā pēc iedzīvotāju skaita (ārpus Rīgas), apvienojot valstspilsētu Valmieru un septiņus bijušos novadus. Novads ir bagāts arī ar muižām, pilīm un vēsturiskām piemiņas vietām, kas atspoguļo reģiona attīstību no viduslaikiem līdz pat neatkarīgās Latvijas pirmsākumiem. Savukārt, Valmiera — vēsturiska Hanzas pilsēta, kalpo par visu Ziemeļvidzemes attīstības dzinējspēku.
Valmieras apkārtnes bagāto kultūras mantojumu un moderno pilsētu mums ļaus iepazīt vietējā gide, valmieriete, optimiste, ideju radītāja, iedvesmotāja un īstenotāja Ineta Amoliņa.
Rubenes baznīca
Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca – vieta, kur saplūst vēsturiskais ar mūsdienīgo, kur baznīcas apmeklējums var kļūt par piedzīvojumu. Indriķis un Indriķa hronika, baznīcas stāsts un atsegtie 16. gadsimta zīmējumi. Mācītāja māja un kalpu namiņš.
Caurumkrogs
Gleznotājam J.S. Rozem izveidota brīvdabas mākslas galerija.
Kokmuižas barona pils
Kokmuižas pils (Kokenhof) ir daļa no senā Valmieras pils novada. Sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu – Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880. gadā, kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta.
Kokmuižas parks savulaik būtu varējis sacensties ar krāšņajiem puķu dārziem Holandes Keukenhofā. 18. gadsimta beigās tēva muižā te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss.
Pusdienu pauze bistro tipa kafejnīcā
J.Daliņa stadions
Jāņa Daliņa stadions ir atvērts vieglatlētikas un futbola stadions, kas atrodas Valmierā. To atklāja 1938. gadā. Stadions bija vajadzīgs, lai sarīkotu starptautiskas sacensības un tajā iekļūtu visi, kas vēlējās redzēt Latvijas tā laika slavenāko sportistu – valmierieti Jāni Daliņu. Viņš 1932. gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu un vairākkārt laboja pasaules rekordus soļošanā. Stadions Jāņa Daliņa vārdu ieguva trešās atmodas laikā. Šajā stadionā tika sarīkotas pirmās Trīszvaigžņu spēles un ik vasaru tajā tiek izcīnīta Valsts prezidenta balva vieglatlētikā.
Gaujas stāvie krasti
Viena no gleznainākajām un skaistākajām vietām Gaujas krastos Valmierā. 80 m plati un 10-15 m augsti vispilnīgākie trešās virspalu terases nogulumu atsegumi Gaujas senlejā. No takām, kas vijas tieši gar Gaujas krastu, paveras ainavisks skats gan uz līkumoto upi, gan uz gaišo smilšu krauju, virs kuras stalti slejas priežu mežs.
Valmiera 21. gadsimtā - ar autobusu apkārt Valmierai
Sv.Sīmaņa baznīcas ērģelēm – 140
1886.gadā tika uzstādītas Veisenfelsas (Vācijā) ērģeļbūvētāja Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles, kurām līdzekļus ziedoja Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders. XIX gadsimta otrajā pusē Vidzemē tika uzstādītas četras F.Ladegasta ērģeles – Burtniekos, Cesvaicē, Matīšos un Valmierā. Līdz šai dienai meistara ērģeles ir saglabājušās Matīšos un Valmierā.
Šobrīd Valmieras ērģeles atrodas ļoti sliktā stāvoklī. To restaurācijai ir nepieciešams savākt vairāk kā 200.000 EUR. Aicinām piedalīties ar savu ziedojumu !
Iespējams arī veikala „Liepkalni”apmeklējums
Atgriešanās : Valmierā ~ pl.18 –iem , Cēsīs ~ pl.18.30, Smiltenē ~ pl.19.15,
-
Dienas programmas piedāvājums – 11 Eur/personai;
-
Pusdienas – individuāli;
-
Ziedojums Rubenes un Sv.Sīmaņa baznīcai.
Patīk ceļojums, bet neesi pārliecināts, vai doties?
Izsaki savu vēlmi doties ceļojumā, neveicot tūlītēju braucēju rezervāciju, un atrodies šī brauciena
aktualitātēs.
Mēs Tev ziņosim par jebkādām izmaiņām programmā, pēdējā brīža iespējām un atlaidēm, kas saistītas ar šo
ceļojumu.
Ievadi savu informāciju un spied “Sekot”!