Piektdiena, 11.septembris : Aizpute - Liepāja - Aizpute

Aizpute:

Mūziķi, dzejnieks un aktieris Mārtiņs Freimanis (1977 – 2011) dzimis un audzis Aizputē, kā arī skolas gaitas aizvadījis Aizputes vidusskolā.

Pastaiga pa Aizputes ieliņām, vietām, kuras saistītas ar mūziķi:

– Piemiņas istaba

– M.Freimaņa muzikālais sols

Sols novietots vienā no ainaviski skaistākajām vietām pilsētā – pie Aizputes pilsmuižas ar skatu uz dzirnavu dīķi.

– Misiņkalna parka kapi

M. Freimaņa atdusas vieta un tēlnieka Ulda Zariņa veidotais piemiņas akmens apskatāms Misiņkalna kapos.

• Pusdienu pauze. Individuāla izvēle bistro tipa kafejnīcā

Liepāja:

Iekārtošanās viesnīcā “Art Hotel Roma”

Arhitekta M.P. Berči celtās kādreizējās viesnīcas Roma pagalma ēkas pirmajā stāvā un pagraba telpās atrodas mākslas galerija “Romas dārzs”. Tajā plaši apskatāmas mākslas izstādes: dažādu laikmetu gan Liepājas, gan arī Latvijas mākslinieku darbi. Viesnīca savā tuvumā viesiem piedāvā: kūku kafejnīcu “ROMAS BEĶEREJA”, kultūras pasākumu piedāvājumu arī “Liepājas Teātrī” un koncertzālē “Lielais Dzintars”.

Brīvais laiks, kafejnīcas…

Pl. 19.00 Liepājas teātris. Izrāde FREIMANIS

Viņš dzīvoja ātri un bez bremzēm. Dziesmu varēja sakomponēt piecpadsmit minūtēs. Viņš lepni dalīja alus glāzi ar savu suni. Un strīdēties ar viņu nebija iespējams. Etiķete uz viņu neattiecās, un viņš dievināja sīpolus. Podā noslīkušo šinšilu viņš glabāja saldētavā, bet nervus nomierināja adot. Viņa reliģija bija draudzība, viņa laimes zeme – skatuve. Tā ir niecīga daļa no lietām, kas uzrāda Mārtiņa Freimaņa paradoksālo, kontrastu pilno personību.

Kopš Freimaņa aiziešanas pagājuši gandrīz piecpadsmit gadi, un tomēr viņš joprojām ir te – radiostacijās, atmiņās, stāstos. Paradoksu un kontrastu pilns, nepieradināms un nekaunīgs.

Mārtiņš ne vienreiz vien ir lūdzis netaisīt no viņa dzīvesstāsta drāmu, bet dzīvojis tā, lai šo lūgumu būtu grūti izpildīt.

Savā īsajā mūžā Freimanis paspējis atstāt milzīgu muzikālo mantojumu un gandrīz tikpat daudz leģendu par savu personību. Tuvāki un tālāki Mārtiņa laikabiedri joprojām sev jautā – vai dziesmas par debesīm un aizlidošanu bijis pareģojums vai remdēts sauciens pēc palīdzības? Versiju ir daudz un, lai gan iznākumu nevar mainīt, ir intriģējoši minēt, kāds bijis cilvēks, kuru tagad varam restaurēt tikai caur atmiņām un iemūžinātiem mirkļiem.

Atmiņas ir gandrīz tas pats, kas fantāzijas, un nošķirt tās abas ar laiku kļūst neiespējami. It īpaši, ja runājam par Freimani, kurš vēl dzīves laikā brīvi pludinājis robežas starp patiesību un fantāziju. Tieši tāpēc tas nebūs dokumentāls biogrāfijas stāsts, bet gan mirkļu kolāža par cilvēka duālo dabu. Vājībām, kas lauž un pārņem, iedzenot galējībās. Un neremdināmu tukšumu sevī, ko vieglāk izdziedāt kā izdzīvot.

Lomās:

Valts Skuja – Freimanis

Agnese Jēkabsone – Pepe

Agnija Dreimane – Maija Kalniņa, Ilze, Yana Kay

Rolands Beķeris – Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane

Polina Čerņenoka – Zanda Štrausa (Bebucis), Erna, Inta, Ligita, Elita Mīlgrāve (Priekšniece)

Kārlis Artejevs – Kārlis Būmeisters (Kaža)

Hugo Puriņš – Mareks Bērents, Valters Frīdenbergs

Santa Breikša – Gunita, Ināra Freimane, Elīna Štobe (Māšuks, Sīkā)

Gatis Maliks – Lauris Reiniks

Mūziku izrādē atskaņo mūziķi – Normunds Kalniņš, Kaspars Boroduško, Raitis Eleris un Miks Akots.

Scenogrāfs – Valters Kristbergs

Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Horeogrāfe – Inga Raudinga

Muzikālais vadītājs – Normunds Kalniņš

Gaismu mākslinieks – Niks Cipruss

Video mākslinieks – Valters Vuciņš

Pirmizrāde 2026. gada 28. Februārī

Sestdiena, 12.septembris: Jūrkalne - Suiti - Kandava

• Brokastis viesnīcā. Zviedru galds.

• Jūrkalnes”Vētru muzejs”

Ekspozīcija stāsta par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildināta ar pludmalē atrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām, te var apskatīt zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu, akcentējot kuģu vrakus, kas atrodas Jūrkalnes krastos. Ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes. Skaņa un apgaismojums lieliski pastiprina izjūtas, telpa izskatās kā kuģa tilpne.

• Suitu tradīciju kultūrtelpa

– Alsungas Amatu māja

Tā ir kā suitu radošuma un amata prasmju saliņa, kurā suitu kultūras mantojums dzīvo šodienā. Amatu māja vienkopus pulcē dažādu amatu meistarus, glabā kultūras un vēstures liecības, tradīcijas, kā arī aicina uz radošu kopradi.

– Spēlmaņu krogs

Suitus atpazīst ne tikai ar tautastērpiem un dziedāšanu, bet arī ar tradicionālajiem ēdieniem, piem., sklandraušiem, skābputru, bukstiņputru, ķiļķēniem u.c. Šos ēdienus ir iespējams ne tikai baudīt, bet arī piedalīties to tapšanas procesā.

Meistarklase. Sava, visskaistākā, visgardākā sklandrauša cepšana !

Pusdienas. Soļanka, pašcepta maize, deserts.

• Kurzemes Šveice – Kandava

Kandava ir viena no skaistākajām Kurzemes mazpilsētām, kas apbur ar senatnīgo arhitektūru, bruģētajām ieliņām, laternām, kalnaino reljefu un brīnišķīgajiem dabas skatiem.

Tā lepojas ar vecāko laukakmens tiltu Latvijā, hercoga Jēkaba laikā būvēto Pulvertorni un vecpilsētā izveidoto Promenādi. Vecpilsētas kolorītu veido slēgtie iekšējie pagalmi, divstāvu saimniecības ēkas ar galerijām. Ir saglabājušās vairākas 18.-19.gs. būvētas viesnīcu un iebraucamo vietu ēkas ar „caurbrauktuvi.” Daudzas Kandavas ēkas celtas neogotikas stilā. Ar ainaviskumu izceļas Lielās ielas ziemeļu daļa, saukta Vējspārns. Vējspārns – ar veco bruģi ir gleznotāju iecienīta vieta. Daudzas ēkas kalna nogāzē būvētas vairākos līmeņos. Talsu iela izceļas ar seno bruģa segumu un akmens mūra žogiem. Ekskursija ar vietējo gidu.

Atgriešanās laiks: ~pl. 20-iem Cēsis, ~pl. 21-iem Valmiera