Gidi

Ceļoju pati un citus aicinu pievienoties ceļojumā, lai būtu procesā, kurš savieno ar
dabu, cilvēkiem, kultūru, mūziku, mākslu, kulināriju.
Patīk izzināt, gūt jaunu pieredzi, piedzīvot atklājumus, izglītoties un atbalstīt
vietējos cilvēkus. Patīk izbaudīt vietas un tāpēc priecājos par “lēno” tūrismu, jo
tad varu sajust satiktās skaņas, smaržas, gaismas. Patīk ieraudzīt mirkļus un tos
iemūžināt fotogrāfijās. Apbrīnoju Latvijas un citu zemju radošos cilvēkus
/māksliniekus, muzikantus, arhitektus, daiļdārzniekus, vēsturniekus,
lauksaimniekus, kulinārus, pavārus un vīndarus/ un priecājos, ka radošumam nav
rāmju un robežu.
Piekrītu teicienam, ka ceļošana ir laime un privilēģija, jo tā atver lielo Pasauli
katrā no mums.

”

Nu re kā man iet,
Kad neturu savus sapņus ciet!
Un ģeogrāfu mafijai
Spēks ir liels – kā kafijai.

Pamatā man vides lietas.
Daba. Cilvēks. Radošuma vietas.
Nu “ielecu” es citos plauktos,
Lai no skolotāja par gidu sauktos.

Braucu viena. Braucu kopā.
Piedzīvojot jūtos robā.
Apbrīnoju dabas doto,
Mūsu ļaužu izloloto.

Cilvēkam ir tik daudz lomu
Un kā ceļotājs – sapako tas somu,
Jo bariņā ir jautrāk iet
Un par dzīves lietām smiet!

“

Esmu Inga, lepojos ar savām saknēm no Vidzemes centrālās augstienes, no Dzērbenes. Kopš bērnības esmu kustības, izzināšanas, dabas un dzīvnieku cilvēks. Lai gan neapjaušami ceļi savulaik mani no ģeogrāfu pasaules aizveda pavisam citā virzienā, ceļošana, cilvēku un kultūru iepazīšana palikusi asinīs. Manas sirds gabaliņi atrodami gan Alpu kalnos Austrijā, gan Adrijas jūras piekrastē Horvātijā, gan kalnu takās Polijā. Esmu mērojusi Santjago ceļa posmu un ļoti mīlu mūsu skaisto Tēvzemi Latviju. Cenšos būt kustībā, iegūt jaunas prasmes un smelt zināšanas. Un, jā… arī avantūras un pēkšņie ceļojumi ar mugursomu plecos ir par mani!

SIA «BALT-GO» dibinātāja un vadītāja. Pēc pamatizglītības esmu ģeologs un ģeogrāfs. Vislabāk jūtos gida lomā – vadu ekskursijas visur, kur vien ceļotāji ir gatavi doties.

Vislabāk man patīk Alpu valstis, kalni un jūra. Manas valstis ir Austrija, Šveice, Ziemeļitālija, Portugāle, Spānija, Gruzija, Īrija, Skotija un Norvēģija. Cieņā ir ekskursijas dabā. Visbiežāk grupas pavadu autobusu ekskursijās, bet patīk arī pārgājieni. To grupas vedu gan Alpu kalnos un pa Santjago ceļu, gan dažādās vietās Baltijā. Turp aicinu līdzi tos, kuriem patīk staigāt.

Esmu par kustīgām un lustīgām ekskursijām, bet reizēm priecājos arī par mierīgu atpūtu. Reizēm ļaujos arī laiskai zvilnēšanai siltās pludmalēs. Nelielas atpūsties gribētāju kompānijas aicinu uz Taizemes, Meksikas un citām saulainām pludmalēm.

Hobiji – ceļošana un lasīšana. Allaž vēlos būt kopā ar citiem lustīgajiem un kustīgajiem!

Ceļotājs. Pēc augstākās izglītības kultūras darba un projektu vadītājs, ko lieliski sasaistu ar ceļošanu, žurnālistiku un mārketingu. Divreiz esmu devies Erasmus+ apmaiņas programmās – Portugālē un Vācijā. Pateicoties dalībai otrajā Erasmus+, iepazītas septiņas Eiropas valstis.
Šobrīd sirdij tuvi galamērķi ir Vācija, Francija, Portugāle, Šveice – patīk šo valstu arhitektūra, daba un cilvēki. Esmu iecienījis staigāt gan vecpilsētās – šaurās ieliņās un starp arhitektūras brīnumiem, gan dabā – mežos, parkos, gar jūras krastu un kalnainās teritorijās. Latvijā visbiežāk vedu ekskursijās uz Zemgali – Jelgavu un Tērveti, kā arī Kurzemi – Ventspili un tās apkārtni.
Patīk būt kustībā. Regulāri staigāju, katrā no reizēm cenšoties ieraudzīt ko jaunu. Vēl mani hobiji ir fotografēšana un skriešana. Ceļošanu drīzāk dēvētu kā savu dzīvesveidu. Lai kļūtu bagātāks, pilnveidojos gan garīgi, gan fiziski. Tādēļ arī ceļoju, kas ir viena no lielākajām cilvēka bagātībām, jo gūtās emocijas un iespaidus neviens nevar atņemt.

Žanna Otersone tūrisma grupas ved uz visdažādākajām Eiropas valstīm: „Man patīk ceļojumi, kuros apvienojas dažādi baudījumi, – daba, vēsture, kultūra, pilsētvide, garšas, jūras un ezeru, kā arī kalnu ainavas. Esmu vēsturniece, kultūras un mākslas vēsturniece, tādēļ man sirdij tuvāki ir ceļojumi, kuros varam iepazīt pilsētas ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kur varam izrunāt to, kā senos laikos cilvēki dzīvoja, kā tā laika domāšana un dzīves uztvere atainojas arhitektūrā, pilsētu plānojumā. Budapešta Ungārijā, Prāga Čehijā un Sanktpēterburga Krievijā man ir ļoti mīļas pilsētas, un par Itāliju mana sirds „kūst“!

Man ceļošana ir ieguldījums, kas ir tā vērts! Tā ir bauda, dvēseles bagātināšana. Pirms došanās ceļā ir gaidīšanas svētki, jo ceļojums vienmēr ir kas satraucoši skaists. Ceļošana man sniedz laimes sajūtu.”

Lauma Abramsone uzskata, ka ceļošana ir ne tikai kultūras mantojuma baudīšana: “Tā ir arī piepildīta diena, jo tiek gūti jauni iespaidi, pozitīvas emocijas, daudz informācijas, bet tas viss ir vērtīgi un paliekoši. Tā ir sevis bagātināšana.

Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam minēti vairāki noteikumi ceļotājiem, pirmais no tiem – neceļojiet uz ārzemēm, pirms jūs nepazīstat skaistāko valsti pasaulē – savu dzimteni! Jaunībā droši vien daudzi šo noteikumu pārkāpj, bet labi, ja vēlāk pakāpeniski sāk apceļot dzimto pusi, savu Latviju, kur var atrast tik daudz interesantu vietu, dzirdēt neparastus stāstus un gūt brīnišķīgas emocijas”.

Es lielākoties ceļoju un interesentu grupas vedu uz Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu un Igauniju. Manas vistuvākās tēmas ir vēsture, kultūras pasākumi, radoši cilvēki, kas prot novērtēt mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, atjauno un saglabā senās muižas.

Inese Kravale ceļotāju grupas ved uz dažādām valstīm, arī Islandi, Norvēģiju, Dāniju un Somiju: „Man ir jau 20 gadu pieredze gida darbā. To iepazinu jau tad, kad vēl studēju ģeogrāfiju. Man vienmēr paticis uzzināt ko jaunu. Turklāt es vēlos arī citiem pastāstīt un parādīt, cik pasaule ir skaista un daudzveidīga. Tas gadu gaitā nav mainījies, un būt gidei ir tuvs hobijs.“

Es ceļoju, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Ceļošana, pārgājieni dabā ir mans restarts, tā ir lieliska iespēja atvaļinājuma laikā atslēgties no ikdienas darbiem.

Ceļošana katram cilvēkam var sniegt kaut ko citādu un īpašu. Man ceļošana ir piedzīvojumi, izklaide, atpūta, atšķirīgas kultūras un virtuves baudīšana, tikšanās ar vietējiem ļaudīm un citiem ceļotājiem. Tas bagātina redzējumu uz pasauli. Izcilas fotogrāfijas atgādina par  piedzīvojumiem katrā vietā un rosina to darīt atkal un atkal.

Valda Pravarne saka: “Savus sapņus piepildīt nekad nav par vēlu, arī tad, ja pase sen vairs nav pirmā svaiguma. Tāpēc esmu jau labu laiku sasaistījusies ar šo jauko kompāniju un neesmu to nožēlojusi nevienu brīdi. Pārsvarā vedu ekskursijas pa Latviju, kādreiz mazu gabaliņu kādā no tuvējām kaimiņvalstīm  – Lietuva, Igaunija, kāds stūrītis no Baltkrievijas. Ļoti patīk tas, ko daru. Mīlu Latviju un uzskatu, ka te vienmēr ir ko redzēt, darīt, satikt. Patīk tas, ka Latvijā un arī ikkatrā braucienā var satikt interesantus un pārsteidzošus cilvēkus. Braucienam meklēju informāciju ar interesantiem, kā arī neparastiem faktiem, notikumiem…

Uz tikšanos braucienos pa savu dzimto zemi!”

Sarmīti Eglīti pēc pamatskolas absolvēšanas vecāki aizveduši pirmajā tālajā ceļojumā uz Vidusāziju. Tas atstāja spilgtus iespaidus, un kopš šīs dienas ceļošana viņai ir ļoti tuva: „Tolaik ceļošanas iespējas bija ierobežotas, tad devāmies uz Padomju Savienības valstīm. Tagad galamērķu ir daudz vairāk, un tas ir lieliski. Ceļojot un gatavojoties braucieniem, vienmēr uzzinu ko jaunu! Turklāt man patīk pašai baudīt un citiem parādīt, cik daudz skaista ir pasaulē.

Kā gide lielākoties esmu ceļojumos pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Pilsētas, kurās vienmēr jauki atgriezties ir, piemēram, Kuldīga tepat Latvijā un Tartu Igaunijā. Mani aizrauj maršruti, kuros apvienota gan pilsētu iepazīšana, gan dabas baudīšana. Ceļojums ir kā pozitīvs lādiņš nākamajai nedēļai, mēnesim. Ja kādu laiku neesmu devusies ceļā, šķiet, ka kaut kā pietrūkst.“

Esmu dzimis un uzaudzis Krievijā, bet savas saknes un patieso dzimteni atguvu Latvijā. Ceļot sāku 10 gadu vecumā, un tagad vairs pat nevaru iedomāties savu dzīvi bez ceļošanas. Kopš 2009. gada tā kļuvusi arī par manu profesiju. Katru reizi, braucot uz kādu vietu vai satiekot cilvēkus, cenšos viņus uzklausīt un saprast, jo katrs ceļojums ir nenovērtējama enerģiju apmaiņa. Mana pirmā izglītība ir mūzika, tādēļ nekad nezaudēju saikni ar mākslu, atrodot tajā mierinājumu un iedvesmu. Tā kā runāju arī franču valodā tad labprāt aicinu ekskursijās arī uz Franciju. Tāpat Itāliju, Spāniju, Zviedriju, Somiju un protams Baltiju. Dodamies kopā izbaudīt šo skaisto pasauli!

Ikdienā esmu juriste, bet ārpus darba man patīk pavisam cita pasaule — ceļojumi, kalni, skaistas vietas un iespēja piedzīvot ko jaunu.

Man ceļošana nozīmē iespēju izrauties no ikdienas, satikt interesantus cilvēkus un atgādināt sev, cik daudz skaista mums ir apkārt.

Es ticu, ka nav jāgaida īpašs notikums vai īstais brīdis, lai dotos pasaulē. Atliek tikai saņemties un ļauties piedzīvojumam!

Un, manuprāt, visjaukāk ir tad, ja šajos piedzīvojumos nav jādodas vienam. Ja ir cilvēki, ar kuriem kopā smieties, baudīt skaistus skatus un pārvarēt kādu izaicinājumu.

Jo ceļojums nav tikai par galamērķi. Tas ir par ceļu, cilvēkiem, emocijām, ko paņemam līdzi arī mājās. Par stāstiem, kurus vēl ilgi atceramies, un sajūtu, ka esam piedzīvojuši kaut ko patiesi skaistu.

Par mani var teikt, ka es esmu ceļojusi jau no pašas dzimšanas, kad vecāki darba ietvaros regulāri pārvietojās pa dažādām Padomju Savienības valstīm. Šī kustība man personīgi pēc tam turpinājās jau nedaudz savādākā veidā – ceļojot, izzinot un iepazīstot gan Eiropas, gan citas valstis, kas šobrīd ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa.

Kopumā varu sevi nosaukt par pasaules cilvēku, jo katrā valstī, kurā esmu bijusi, novērtēju tās unikalitāti, kultūru, cilvēkus un esmu pieņemoša pret atšķirīgo. Esot ceļojumos, priekšroku dodu būšanai pie dabas vai kultūrvēsturisku vietu apmeklējumiem, taču arī pilsētās var atrast savu šarmu un sajust tagadnes elpu.

Esmu apceļojusi gandrīz visus pasaules kontinentus un pasaules daļas, bet, iespējams, kā daudziem šajā klimata joslā dzīvojošajiem, arī mani visvairāk vilina siltās zemes ar savu dabu, kalniem un jūru, kā arī vēsturi un ēdieniem. Vislielākā mīlestība man ir pret Grieķiju. Lai arī tur nedzīvoju, bet esot šajā valstī, jūtos kā savējā, kā mājās. Iespējams, tas ir tādēļ, ka pirms daudziem gadiem Grieķijā esmu nedaudz strādājusi un mācījusies, ļoti bieži uz to ceļojusi un iepazinusi tās dažādās šķautnes, tai skaitā iemācījusies valodu.

Ceļojumu plānošana, organizēšana, kā arī grupu vadīšana man ir ļoti tuvs hobijs. Brīvajā laikā esmu organizējusi un vadījusi izbraucienus ārpus Latvijas saviem draugiem un draugu draugiem. Šobrīd ir tas brīdis, kad ļoti vēlos dalīties ar savu pieredzi no dažādajiem ceļojumiem ar vēl plašāku cilvēku loku un parādīt, cik pasaule ir skaista. Man sniedz lielu prieku un gandarījumu, ja redzu, ka cilvēkiem spīd acis no tā, kur viņi ir nokļuvuši un ko piedzīvo. Esmu cilvēks, kuram patīk radīt labsajūtu un komfortu, uz kuru var paļauties. Man ir svarīgi ne tikai parādīt un izvest pa pasaules brīnišķīgajām vietām, bet arī tas, lai cilvēki manā vadībā jūtas droši, izpratuši visu tiem svarīgo informāciju un var pilnībā izbaudīt savu ceļojumu.

Maršrutus plānoju tā, lai var apskatīt un izbaudīt gan dabu un vēsturiskās vietas, gan iepazīt pilsētvidi.

No valstīm mīļākās ir Grieķija un Japāna, uz kurām šobrīd tiek plānoti skaisti un neaizmirstami ceļojumi arī grupām. Droši piesakies un tiekamies ceļojumos!

Indra Murziņa atzīst, ka ir ģeogrāfs gan pēc izglītības, gan pārliecības un dzīvesveida: „Ceļoju kopā ar ģimeni, draugiem, esmu grupu vadītāja gan savējiem, gan svešiem. Patīk arī pats organizēšanas process, tāpat – izbaudīt ceļojumu. Plašam savējo lokam to daru jau vismaz 15 gadus, bet pēdējos trīs gadus savus maršrutus piedāvāju arī „Balt-Go”. Mana stihija ir pārgājieni, upes, velomaršruti, kalni. It īpaši kalni – tajos iemīlējos jau studiju laikā, un šī mīlestība ir ļoti stipra. Tas gan nenozīmē, ka ik pa laikam nesaorganizēju arī kādu ekskursiju tik interesantajās Latvijas vietās. Man ļoti palīdz tas, ka līdzīgi domājoši esam gan ģimenē, gan draugu lokā. Ar šo mūsu dzīvesveidu neapmierināts noteikti ir mūsu mājas kaķis, jo mēs bieži neesam mājās.

"Īpaši mīļi man ir Austrijas Alpi un Itālijas Dolomītu Alpi, bet tikpat skaisti ir kalni Norvēģijā, Francijā, Spānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Polijā, Vidusāzijā, Gruzijā, jo – skaistāki par kalniem var būt tikai kalni. Mīļi ir arī pārgājieni gar jūru, dabas takās. Un forši cilvēki ir liela daļa no ceļojumu izdošanās. Priecājos, ja cilvēki atkal un atkal brauc kopā ar mani un uzticas. Daudzus braucienus organizējam un vadām kopā ar vīru, es to saucu par mūsu hobijdarbu. Un neaprakstāms ir gandarījums, ja ir izdevies citus aizraut un ievilkt šajā nemiera pilnajā ceļošanas pasaulē."

Saule, jūra, kalni, tautas deja, piedzīvojumi pārgājienos gar jūru, tuvos un tālos ceļojumos – tie ir manas enerģijas avoti.

“Ja reiz ceļošanas vabole iekož, pret to nav pretindes. Un es zinu, ka būšu laimīgi inficēts līdz pēdējai dzīves dienai.” (M.Palin)

Man šī ceļošanas vabole ir iekodusi un ja ar Jums tas vēl nav noticis, tad mēģināsim kopīgi atrast viņu un ļauties, lai sakož arī Jūs.

Dinai Oliņai ceļošana ir ceļš, kustība, mirkļi un cilvēki: „Ceļš un ceļojums sākas, jau atverot mājas durvis un pārkāpjot slieksnim. Var ceļot viens, bet kopā ar citiem ir drošāk. Tas palīdz arī iepazīt sevi un citus. Ne velti saka – uzkāp kalnā ar kādu kopā un sapratīsi, kāds ir šis cilvēks. Ceļojums ir kustība, kas paātrina asinsriti, kas mudina domāt. Ceļojumi dara cilvēkus dzīvākus un bagātākus. Piedzīvotie mirkļi dod spēku un prieku arī pēc tam ikdienā.

Man patīk maršrutos iekļaut dabas objektus, īpaši jau kalnus. Nav būtiski, cik augsta ir sasniegtā virsotne, svarīgākā ir kalnu pieredze, kāpiens un sajūta, kāda pārņem, kad esi kalna virsotnē. Paveras ainava, kas liek aizrauties elpai, un tā ir neizsakāma sajūta, īpaši jau tad, ja kas tāds paveikts pirmo reizi. Tad lielākoties gribas vēl un vēl.

Mana top pirmajā vietā ir Zakopane un Polijas Tatri. Ļoti patīk arī Somija, Norvēģija un no dienvidu valstīm – Horvātija.“

Sveicināti, es esmu Vineta Radziņa – gids, kas ceļotājus ved cauri skaistiem parkiem un vēsturiskiem dārziem. Ja jūs meklējat ne tikai aizraujošu ekskursiju, bet arī iespēju iepazīt dabas un vēstures harmoniju, es esmu šeit, lai palīdzētu jums to atklāt. Dalos savās zināšanās par dārzu vēsturi un ainavu dizainu, ļaujot jums saprast un izjust katra dārza burvību. Ceļojiet ar mani un atklājiet pasauli, kur katrs zieds un katrs stāsts ir pilns ar nozīmi.

Agrai Kļaviņai vienmēr patīk būt ceļā: „Esmu ceļā, braucot ar velosipēdu, pastaigājoties ar savu suni, ceļā uz teātri, apceļojot Latviju nedēļas nogalēs. Ceļošana ir dzīvesveids, atkarība, kas man dod enerģiju.

Mani priecē ekskursijas pa Latviju, labprāt arī savus ceļotājus aicinu doties uz Latvijas kultūrvēsturiskajām vietām, pa dabas takām. Turklāt uzskatu, ka Latvijas pievienotā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu darbošanos iedvesmo.

Visvairāk priecājos, ja varu savus ceļabiedrus aizvest uz vietām, kur man pašai ik reizi no jauna iemirdzas acis. Šādas vietas ir kalni!“

Irīna Klapere – man ir 2 diagnozes – dārzkopība un ceļošana. Ar abām esmu saistīta mūža garumā un profesionāli. Tiklīdz tas bija iespējams, rāvos ceļot pa pasauli kā traka – visādos veidos un variācijās – grupās, ar draugiem un bieži arī viena, kad ar ceļojuma zemi saskāros visdziļākajā veidā… Kopš jaunības man bija neiedomājams mērķis – redzēt Butānu un Mustangu, un neticēsiet, bet tas ir izdevies! Tā ceļojot mēnešiem pa eksotiskām un tālām zemēm, biju atstājusi Latviju novārtā, bet tad vienu dienu nolēmu kārtīgi apskatīt Raunu, un biju šokā – pavadīju visu dienu tikai tur, un secināju, ka te – nelielajā Raunā neticami sastapos ar cilvēka nebeidzamo radošumu un tā savus ceļojumus pa Latviju un Baltijas valstīm
veidoju sērijā ,,Cilvēka nebeidzamais radošums”.

Tā kā mana dārzkopības diagnoze nav novaldāma, tad cenšos katrā braucienā iekļaut tik skaistos dārzus – lai prieks pašai un citiem. Maršrutus veidoju un pārtaisu tik ilgi, kamēr sajūtu klikšķi – nu ir īstais! Man ir ļoti svarīgi, lai manu braucienu laikā cilvēki justos, ka viņi paši to ir ieraudzījuši, sajutuši un pārdzīvojuši.

Manas mīļākās zemes ir visa pasaule, bet esmu specializējusies dārzkopības ekskursijās pa Vāciju, Īriju, Holandi rudenī, D Anglijas fantastiskajiem dārziem, kā arī Albāniju. Bet labprāt vestu nelielas grupas uz D Ameriku, Vidusameriku, visām Indonēzijas salu grupām, Brazīliju, Indiju un Šrilanku, Singapūru un Mjanmu, kā arī uz gandrīz visām valstīm DA Āzijā, Dienvidāfriku, Botsvanu, Etiopiju un daudz kur citur! Bet vislielākais gandarījums un prieks ir bijis, kad uz robežas tev saka: “Jūs esat pirmās no šīs valsts” – tā bija Džibuti un Brunejā. Tā ka, dodiet man tik vaļu!